PAR MUMS

Vēsture liecina, ka šo vietu Jürgensburg, Jaunpili (Zaubi) iekāroja Livonijas ordenis un 1257. gadā uzcēla šeit vienu no savām ordeņpilīm un ar to pašu, ienāk arī kristietība. Tagadējais Zaubes novads tika iekļauts Livonijas ordeņa valsts sastāvā. Livonijas ordenis kopš 13.gs. cīnījās ar Rīgas arhibīskapu par virskundzību Livonijā. Šo savstarpējo karu laikā 1482. gadā Jugensburgas pili nopostīja Rīgas pilsētas karaspēks. 1558. gadā Krievijas cars Ivans Bargais (1530-1584) sāka karu ar Livoniju. Šī kara laikā 1559. gadā atkal tika izpostīta arī Jurgensburgas pils. 1561. gadā pēdējais Livonijas mestrs Gothards Ketlers (1517-1587) atdeva Jaunpils (Jiirgensburg) un Bērzu muižas teritorijas ordeņa kancleram Jostam Klotam 1572. Sevišķi lielu postu Vidzemei atnesa 1577. gada krievu iebrukums. Tad arī pilnīgi un galīgi tika sagrauta Jurgensburgas pils.

16. gs. 60.gados Josts Mots uzcēla koka baznīcu bez torņa. 1643.gadā tika uzcelta jauna baznīca bez sakristejas un ar klona grīdu. 1588.gadā Josta Klota dēls Stefans Klots "pateicībā Dievam par laimīgu izglābšanos 1577.gadā Cēsu pils uzspridzināšana" dievnamam uzcēla torni. 1693.gadā būvēta altāra rentabla centrā starp divām korintiskām kolonnām atradās glezna "Kristus pie krusta". Retabla antablementa altāra būves gads - "1693" un uzraksts VIGIIA ET ORA. 1696.gadā pulkvežleitnants, velāk landrāts un virskonsistorijas direktors Jaunpils muižas īpašnieks Karls Gustavs fon Mots uzcēla ozolkoka baznīcu. J.K.Broces 1796.gada zīmejumā redzama guļbaļku baznīca ar sarkanu kārniņu jumtu, poligonālu altāra apsidu un izvirzītu koka torni, ko noslēdz augsta barokāla torņa smaile ar gaili galā. 1854.gadā Jaunpilī tika uzcelta un 16.septembrī iesvētīta mūra baznīca (275 sēdvietas) ar zemu, padruknu torni, ko noslēdza zema piramidāla smaile. 1911.gadā nojauca veco torni un par Jaunpils muižas īpašnieka Paula Sokolovska līdzekļiem sāka celt tagadējo torni ar augstu smaili. Būvi pabeidza 1913.gadā, tajā pašā gadā arī tika uzbūvētas erģeles. Pēc l. pasaules kara Jaunpils draudze atjaunoja kara laikā, 1917. gadā cietušo dievnamu. Altāra rentabla kolonnas nomainīja pilastri. 1930. gadā Zaubes luterāņu baznīcā pie sienas uzstādīta piemiņas plāksne 1919. gada Brīvības cīņās kritušajiem jaunpiliešiem. 1934. gadā erģeļmeistars Jēkabs Jaugietis (1874-1968) uzbūvēja jaunas ērģeles par Ls.14000, kas 1. pasaules kara laikā gāja bojā. 1939. gadā baznica tika veikts kapitālremonts. Tā kā jaunajā Latvijas valstī sākotnēji bija divi Jaunpils pagasti – viens atradās Vidzemes novadā Rīgas apriņķī un otrs Zemgales novadā Tukuma apriņķī, zaubēniešiem valdība lika pagasta nosaukumu mainīt. 1926. gadā Zaube ieguva savu pašreizējo nosaukumu, kurš aizgūts no Zaubes upes vārda. Jaunpils luterāņu draudze saglabāja savu nosaukumu līdz 1943. gadam.

Pēckara gados draudze bija spiesta baznīcu pamest. 1963.gadā Ziemassvēkos notika pēdējais dievkalpojums. 1934.gadā ērģeļmeistara Jēkaba Jaugieša buvētās jaunās ērģeles tika iznīcinātas reizē ar parējo iekartu altāri, kanceli pēc 1963. gada. 1969.gadā noārdīta torņa smaile ar krustu, dievnamā ierikota sporta un kino zāle, pēc tam minerālmēslu noliktava, to nomainīja patērētāju biedrības noliktava. Tieši pirms Ziemassvētkiem, 1991. gada 22. decembrī baznīca tika atdota draudzei. Ēka bija nolietota un netīra. Kā stāsta draudzes vadītājs Ojārs Bīriņš " Kad atguvām baznīcu, tur nebija nekā. No kāda senā baznīcas sola bija saglabājies tikai viens gals.’’ Pēc baznīcas daļējas atjaunošanas un sakopšanas notika pirmais dievkalpojums. Sākoties draudzes aktīvai dzīvei 1994.gadā tiek veidotas attiecības ar draudzi Over-Jernā, Zviedrijā, kas draudzei palīdz dažādās vajadzības. Pie draudzīgo attiecību izveides, un ar turpmāko vadību palīdzēja arhibīskapa Jāņa Vanaga kundze Baiba. Ar šo draudzi vēlāk izveidojas arī māsu draudzes atiecība. Ar māsu draudzes palīdzību 1997.gadā tiek bazīcai uzlikts jauns sarkano dakstiņu jumts, atremontētas sienas, atgūta un restaurēta altārglezna. 1997. gadā draudzei tiek sniegta palīdzība arī no Dānijas. Kāda luterāņu draudze dāvina baznīcai mēbeles un altāra aprīkojumu. Jaunpils baznīca ir viena no arhitektoniski izcilākajām historisma laikmeta sakrālajām būvēm Latvijā. Tā izceļas ar unikālo, arhitekta Vilhelma fon Strika (Stryk; 1864-1928) 1911. gadā projektēto, torni. Pretēji tradicionālajam luteraņu baznīcu būvformām, tās plāna taisnstūra tornis, kas būvēts no nelieliem šķeltiem laukakmeņiem, ir perpendikulārs celtnes garenasij. Tā fasādes izvietotas ļoti šauras un augstas logailas, kas atgadina šaujamlūkas. Izteikta dentikulu josla atdala no sarkaniem ķieģeļiem būvētu torņa augšdaļu ar pusloka logailām, kura arhitektoniski un vizuāli kontrastē ar torņa apakdaļu. Buvapjomu noslēdz neliela, daudz miniaturāka un zemāka par iepriekšējo poligonāla smaile. Neskatoties uz celtnes netradicionālo risinājumu, tā atstāj apbrīnojamu kopiespaidu ar unikālitāti un vizuālo efektu.